Attēls: visit.jelgava.lv
Tēvzemes biedrība Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta "Trešo valstu studentu iesaiste Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanā un latviešu valodas pozīcijas stiprināšanā" ietvaros vērsās pie sešām Latvijas ar šādiem jautājumiem:
1. Vai jūsu pašvaldība ir ieinteresēta trešo valstu studentu klātbūtnē?
2. Vai jūsu pašvaldība ir ieinteresēta trešo valstu studentos kā darba spēkā? Ja jā, kādus pasākumus pašvaldības veic/plāno veikt, lai sekmētu ārvalstu studentu piesaisti darba tirgum.
3. Ar kādām problēmām jūsu pašvaldība līdz šim ir saskārusies no trešo valstu studentu puses.
4. Vai jūsu pašvaldības ieinteresēta, lai pēc kvalifikācijas iegūšanas absolventi no trešajām valstīm paliktu jūsu pašvaldībā kā kvalificēts darba spēks?
Saņēmām atbildes no trim pašvaldībām – Ventspils, Jelgavas un Rīgas.
Ventspils pašvaldība savas atbildes bija sagatavojusi sadarbībā ar Ventspils augstskolu.
Ventspils augstskola kopš 2012. gada, līdztekus pašmāju studentiem no Latvijas, uzņem arī ārvalstu studentus, un, viennozīmīgi, attieksme pret trešo valstu studējošiem gan augstskolā, gan pilsētā ir visnotaļ pozitīva.
Ārvalstu studenti ir bagātinājuši gan Ventspils augstskolas studiju, gan pilsētas sabiedrisko vidi. Šobrīd Ventspils augstskolā mācās studenti no tādām valstīm kā Azerbaidžāna, Kamerūna, Spānija, Gana, Indija, Portugāle, Pakistāna, Krievija, Uzbekistāna, Libāna un Ungārija. Pielāgošanās process ir abpusējs – gan Ventspils augstskolai kā uzņemošajai pusei, gan arī studentiem, kuriem studijas Ventspilī bieži vien ir pirmā ārvalstu pieredze.
Ventspils augstskolas, kā uzaicinātāja prioritāte ir ārvalstu studējošajiem nodrošināt kvalitatīvas studijas, nevis darba iespējas. Jāatzīmē, ka darba (papildu iespēja nopelnīt) ir svarīgs, ārvalstu studējošā labbūtības un apmierinātības veicinošs faktors. Ārvalstu studējošajiem, kuri ir saņēmuši termiņa uzturēšanās atļauju sakarā ar studijām, ir atļauts strādāt no studijām brīvajā laikā (bakalauriem – 20 h/ned., bet maģistrantiem – 40 h/ned.). Līdzšinējā Ventspils augstskolas pieredze liecina, ka lielākas iespējas atrast darbu ir tiem ārvalstu studējošajiem, kuri zina krievu valodu, vai arī paši ir motivēti atrast darbu, jo īpaši internetā.
Studentu aktīvu iesaisti darba dzīvē pilsētā pēc absolvēšanas kavē esošā likumdošana un valsts valodas zināšanu pietiekamā līmenī trūkums, tāpēc uzņēmumiem būtu vairāk jāstimulē starptautiskā vide un atvērtība, kur līdzās valsts valodai tiktu lietota arī angļu valoda. Par citiem izaicinājumiem attiecībā pret trešo valstu ārvalstu studējošajiem šobrīd grūti teikt.
Savukārt, Jelgavas pašvaldība savā atbildē apliecināja, ka ir ieinteresēta trešo valstu studentu klātbūtnē savā pilsētā.
Lai veicinātu personu, kuras ir trešo valstu valsts piederīgie un kuras likumīgi uzturas Latvijā kā imigranti, iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, biedrība "Sadarbības platforma”, ar kuru sadarbojas Jelgavas valstpilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde un sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Droša māja"” īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu "Integrācijas ABC", kura gaitā dažādās Latvijas pilsētās un arī Jelgavā norit bezmaksas imigrantu apmācības - integrācijas kursi. Apmācības norit Jelgavas valstpilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldē, Skolotāju ielā 8. Nodarbības norit latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Kursu mācību licences arī apstiprinātas.
Sekmīga integrācija ir iespējama tad, ja imigrantiem tiek sniegta iespēja gūt pamatzināšanas vietējās sabiedrības vēstures, kultūras, politiskās situācijas un institūciju jomā. Integrācijas kursu apmeklētāji izzina Latvijas vēstures pamatvērtības un valsti, tās politisko sistēmu, gūst zināšanas par sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu Latvijā un pieejamību, iepazīstas ar situāciju darba tirgū, nodarbinātību, iespēju strādāt algotu darbu vai veidot savu biznesu, kā arī zināšanas par Latvijas kultūru, tradīcijām un iemaņas starpkultūru dialoga veidošanā. Kursu noslēgumā dalībniekiem piešķir apliecības.
Projekta svarīgākie uzdevumi ir ieviest imigrantiem paredzētu kvalitatīvu integrācijas kursa programmu un organizēt interaktīvus, izglītojošus un savstarpēju izpratni veicinošus pasākumus gan Latvijā dzīvojošo ārzemnieku, gan uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem. Galvenās aktivitātes projekta gaitā ir integrācijas kursi, Latviešu sarunvalodas klubs, starpkultūru komunikāciju veicinoši pasākumi, kā arī koprades un kopējo interešu pasākumi, kam dots vadmotīvs "Es un Tu = Mēs". Vairākums dalībnieku ir studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU). Piedalās arī trešvalstnieki, kuri šeit strādā, pārcēlušies šeit dzīvot un tie, kuri šeit izveidojuši ģimenes.
Tāpat Jelgavā darbojas Latviešu sarunvalodu klubs, kas paredzēts trešo valstu pilsoņiem ar dažādiem latviešu valodas zināšanu līmeņiem. Kluba laikā tiek apgūta savstarpējā komunikācija, sarunvalodas attīstīšana, valodas barjeru pārvarēšana. Nodarbības ir bez maksas. To ilgums ir 4 mēneši, 2 reizes nedēļā, viena nodarbība 120 minūtes.
Trešvalstniekus Jelgavā ir iesaistījuši brīvprātīgajā darbā, kas mudina viņus komunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem, mācīties valodu, iepazīt vietu, kurā viņi dzīvo.
Katru gadu iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kuri vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā, aicināti pieteikties bezmaksas kursiem, lai sagatavotos naturalizācijas eksāmenam. Mācības notiek Jelgavas valstpilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldē divas reizes nedēļā. Lai veiksmīgi sagatavotos naturalizācijas eksāmenam, kursu dalībnieki var apgūt 48 kontaktstundu mācību programmu, kuras laikā ir iespēja sagatavoties latviešu valodas prasmes pārbaudei; paplašināt savas zināšanas par Latvijas vēstures, Satversmes un valsts pārvaldes jautājumiem, kā arī iepazīties ar Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaužu kārtību un vērtēšanas sistēmu.
Problēmas, ar kurām Jelgavas pašvaldība līdz šim ir saskārusies no trešo valstu studentu puses:
- tiek pārtrauktas studijas un studenti atgriežas mājās, netiek laicīgi pagarinātas uzturēšanās atļaujas un viņi vairs nedrīkst piedalīties apmācībās,
- ir gadījumi, ka problēmas rada valodas zināšanas un nav iespējams sazināties ar personu,
- bieži vien trešo valstu studenti visu uztver ļoti vienaldzīgi un brīvi – kavē, laikus nepieslēdzas nodarbībām.,
- arī darba vietas, kur trešo valstu studenti uzsākuši darba gaitas, bieži vien lauž līgumus par pārāk lielu paviršību, kavēšanu u.c. darba attiecību pārkāpumiem,
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbā ar ārvalstu studentiem no trešajām valstīm ir situācijas, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19, taču viņiem nav ES sadarbspējīga sertifikāta.
Jelgavas pašvaldība būtu ieinteresēta lai pēc kvalifikācijas iegūšanas absolventi no trešajām valstīm paliktu Jelgavā kā kvalificēts darba spēks, jo šobrīd darba tirgū ir nepieciešami zinoši, aktīvi un profesionāli savas jomas jaunie speciālisti, kā arī darbinieki, kuri pārzina arābu valodu.
Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldība savas atbildes veidoja no savu pašvaldības iestāžu un īpaša statusa institūciju interešu viedokļa.
Rīgas pašvaldības institūcijām līdz šim nav bijusi pieredze darbā ar trešo valstu studentiem, tajā skaitā, nav bijusi sadarbība ar mācību iestādēm par prakses vietu nodrošināšanu institūcijās.
Kopumā Rīgas pašvaldības institūcijas nav ieinteresētas trešo valstu studentu darba spēka piesaistē.
Kvalificēta darba spēka ar valsts valodas zināšanām piesaistē būtu ieinteresētas institūcijas, kas nodrošina sociālo aprūpi Rīgas pašvaldībā, jo ir nepietiekams medicīnas personāls, kā arī trūkst darbinieku aprūpes jomā, kā arī pašvaldības aģentūras, ja darbinieku kvalifikācija atbilst izvirzītajām amata prasībām.
No Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils pašvaldībām, diemžēl, atbildes netika saņemtas.