Uzreiz pēc nodibināšanas biedrība aktīvi iesaistījās publiskajā apspriešanā par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu nepilsoņa statusu turpmāk vairs nepiešķirt nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem. Biedrība uzskatīja, ka prezidenta Vējoņa priekšlikums ir savdabīgs pilsonības “nulles variants” un nepilsoņu statusu nelikvidē, tāpēc uzstājās pret šo prezidenta ideju un aicināja paskatīties uz nepilsoņa statusa likvidēšanas iespējām plašāk. Kā vienu no iespējām biedrība ierosināja  valstī noteikt dažu gadu pārejas periodu, kad visiem nepilsoņu statusā esošajiem būtu jāizdara sava valstiskās piederības izvēle, pie tam, Latvijas naturalizācijas prasībām paliekot nemainīgām. Biedrība publiski pauda, ka ir iespējams noteikt datumu, kad šis pagaidu nepilsoņa statuss tiesiski beidzas un turpmāk Latvijā vairs nepastāv.

Biedrība pirms likumprojekta par nepilsoņu bērniem izskatīšanas tika arī uzaicināta Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izteikt savu viedokli par nepilsoņu bērnu jautājumu. Lai gan biedrības argumenti abās Saeimas komisijās netika atbalstīti, tomēr tika diskutēti ar lielu interesi. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Andrejs Judins uzskatīja, ka biedrības priekšlikums paskatīties uz nepilsoņa statusa likvidēšanas iespējām plašāk būtu atbalstāms, un to kaut kad varētu diskutēt tieši viņa vadītajā komisijā. 

Pirms jautājuma par nepilsoņa statusa nepiešķiršanu bērniem izskatīšanas Saeimā galīgajā jautājumā Tēvzemes biedrība televīzijas tiešraidē “Rīga TV24” par to uzdeva jautājumu arī tikko ievēlētajam Valsts prezidentam Egilam Levitam, tādējādi publiski aktualizējot savas idejas visas Latvijas mērogā. 

Biedrība arī tika uzaicināta Saeimā uz 4.maija deklarācijas klubu (apvieno visus bijušos Augstākās Padomes deputātus, kas 1990.gadā balsoja par Latvijas neatkarību), kur tās biedrus iepazīstināja ar biedrības uzstādījumiem nepilsoņu bērnu jautājumā, nepilsoņu jautājumā kā tādā, un arī prezentēja plašākus biedrības mērķus. 

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām biedrība rīkoja diskusiju par deputātu kandidātu sarakstu piedāvājumiem, kurā tika analizēta piedāvāto vēlēšanu programmu atbilstība biedrības uzstādītajiem mērķiem un vērtībām.  

Vairākkārt ir notikušas tikšanās ar dažādiem Latvijas pašvaldību deputātiem, lai iepazītos ar situāciju sabiedrības integrācijas jomā tieši uz vietas. 

Tēvzemes biedrība iesaistījās arī cīņā pret rasismu Latvijas tirdzniecības vietās, pievēršot tirdzniecības tīkla “Maxima” vadības uzmanību notikušam rasistiskam incidentam viņu tirdzniecības vietā Rīgas centrā pret Dienvidāzijas izcelsmes Latvijas iedzīvotāju, un panākot, ka tirdzniecības tīkls turpmāk rūpīgāk uzmanīs savu un arī apsardzes firmu darbinieku darbības un attieksmi saskarsmē ar citas ādas krāsas klientiem.