Tikšanās projekta ietvaros Valsts valodas centrā.

Projekta ietvaros notika tikšanās ar dažādām institūcijām – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Augstākās izglītības padomi, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts valodas centru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām.

PMLP uzsver, ka augstākās izglītības eksporta sfēra ir sakārtojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem un problēmu ar trešo valstu studentiem pārvaldei šobrīd nav daudz. PMLP redz, ka augstskolas ir patiešām ieinteresētas, lai šie studentu studētu šajās augstskolās. Augstskolas, kas ir parakstījušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē, to arī ievēro. 

Pēc PMLP datiem, 2020.gadā Latvijā palika 423 absolventi – 59 ģimeņu apvienošanas kārtībā, 108 uzsāka darba attiecības vai komercdarbību, 256 bija citi iemesli, piemēram, bija saņēmuši 9 mēnešu termiņuzturēšanās atļauju. 

Augstākās izglītības padome labākai procesu organizētībai redzētu, ka ir viena atbildīgā institūcija par visiem trešo valstu studentiem no viņu ierašanās brīža, līdz pat viņu studiju beigām. PMLP norāda, ka nevar būt viena šāda atbildīgā institūcija un, ka katrai konkrētai augstskolai jābūt šai institūcijai, kas palīdz risināt trešo valstu studentu problēmas. Katrā augstskolā ir sava specifika un augstskolu mentori ir tie, kas studentiem ir visātrāk sasniedzami problēmu gadījumos un zina viņu specifiku. 

Vairākas institūcijas norādīja, ka problēma ir Latvijas sabiedrības aizspriedumi pret citas ādas krāsu – rasistiski uzskati. 

Valsts valodas centrs, komentējot gadījumus, par neapkalpošanu latviešu valodā kebabnīcās, uzsvēra, ka regulāras sūdzības bija saņēmuši par vienām un tām pašām vietām, pie tam, uzņēmumi tajās tiekot slēgti, bet uzreiz šajās pašās vietās atvērti un piereģistrēti ar citiem nosaukumiem. Taču tās ir atseviškas negodprātīgas vietas, nevis tendence kopumā. 

Valsts valodas centrs iesaka augstskolām aktīvāk ārvalstu studentiem mācīt latviešu valodu. Viens no variantiem varētu būt intensīvi latviešu valodas kursi pirms studiju uzsākšanas. Augstskolu likuma 56.panta septītā daļa paredz, ka  ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu departaments uzskata, ka visaugstākā motivācija mācīties vietējo valodu ir tikko kā ārvalstu students ir ieradies Latvijā. Svarīgi ir šo motivāciju nepalaist garām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu departaments arī informēja, ka šobrīd ir dažāda augstskolu prakse, piedāvājot latviešu valodu ārvalstu studentiem. Rīgas Juridiskajā augstskolā ir 32 stundu kurss “Ievads latviešu valodā”, bet Rīgas Stradiņa universitātē ir izveidots augstskolas Valodas centrs, kas palīdz topošajiem mediķiem no citām valstīm padziļināti mācīties latviešu valodu, kas ļautu viņiem strādāt par mediķiem Latvijā. Taču ministrija nekoordinē latviešu valodas mācīšanu ārvalstniekiem augstskolās, un kā to darīt ir atstāts pašu augstskolu ziņā. Likums nepasaka, kādā līmenī ir jāapgūst latviešu valoda un citos normatīvajos aktos nekur nav nodefinēti kritēriji augstskolām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu departaments uzskata, ka tie ārvalstu studenti, kas iemācās latviešu valodu un pēc absolvēšanas atgriežas savās zemēs, kļūst par Latvijas vēstnešiem savās valstīs. Tā ir sava veida Latvijas maigā vara. Piemēram, šim procesam lielu uzmanību pievērš Somija, kas arī nav liela valsts. Ja to vēl skata tādā kontekstā, ka jau šobrīd 26 ārvalstu augstskolās ir iespējams apgūt latviešu valodu, un šo ārvalstu augstskolu attiecīgās fakultātes un katedras faktiski ir kļuvušas par tādām kā mazām Latvijas vēstniecībām, tad mēs varām veicināt tādu latviešu valodas izplatību pasaulē kāda nekad nav pieredzēta. Ņemot vērā, ka latviešu valodā ir mazs runātāju skaits – tā ir brīnišķīga iespēja. 

Arī Valsts valodas centrs norāda, ka ārvalstu studentiem atgriežoties savā dzimtenē, Latvijai ar viņu palīdzību var veidoties laba ekonomiskā un kultūras sadarbība.  

Nodarbinātības Valsts aģentūra informēja, ka trešo valstu pilsoņi arī izmanto NVA pakalpojumus – latviešu valodas kursus. 

Kā norādīja biznesa augstskolā “Turība”, ir bijuši gadījumi, kad trešo valstu pilsonis, lai sagaidītu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, izstudē bakalaura programmu, tad maģistra, pēc tam doktorantūru, bet, tā kā viņam vēl nepienākas pastāvīgās uzturēšanās atļauja, pēc tam vēlreiz sāk studēt bakalaura progrmmā. 

Biznesa augstskolā “Turība” apliecināja, ka tie, kas ir iestājušies tieši profesionālajās bakalaura programmās, tie visi vēlas jau studiju laikā strādāt. Kārtojot dokumentus studijām Latvijā, viņi domā, ka varēs līdztekus studijām strādāt un pirmajā gadā atpelnīt savas mītnes zemē starpniekiem samaksāto maksu. Trešo valstu studenti nav no bagātnieku ģimenēm (tie parasti var atļauties Rietumeiropas augstskolas). Tā, piemēram, sākoties Covid-19 pandēmijai, Latvijā studējošie trešo valstu pilsoņi bija spiesti vērsties pie Latvijas valdības ar lūgumu kompensēt viņiem maksu par kopmītnēm. 

Runājot par trešo valstu studentu nodarbinātību, viens no NVA redzējumiem ir veidot atsevišķas maiņas tikai studentiem – bakalaura programmu studentiem, kuri drīkst strādāt tikai pusslodzi, tas būtu risinājums. Tāpat, apspriežams jautājums būtu nodokļu atvieglojumu ieviešana par studentu nodarbinātību. 

Gan NVA, gan Ekonomikas ministrija, gan Latvijas Darba devēju konfederācija piekrīt, ka šobrīd no 2021.gada 1.jūlija spēkā esošā norma, ka par nepilna laika slodzi nodokļi ir jāmaksā kā no pilnas slodzes minimālās algas, neveicina darba devēju ieinteresētību nepilna laika slodzēs. Taču bakalaura programmu studenti nedrīkst strādāt vairāk kā par 20 stundām nedēļā, jeb pusslodzi. Šī norma trešo valstu studentu iesaisti Latvijas tautsaimniecībā neveicina.